Vai esat gatavi lecināšanas sezonai?
Pavasaris zirgaudzētājiem ir satraucošais kumeliņu gaidīšanas laiks. Tas ir arī laiks, kad ķēvju īpašnieki plāno jauno lecināšanas sezonu, tai skaitā mākslīgo apsēklošanu. Neatkarīgi no tā, vai esat jau uzsākuši lecināšanas sezonu vai vēl tikai plānojat to, šis būtu īstais laiks, kad pievērst uzmanību lecināšanas pakalpojuma tiesiskajiem aspektiem.
Diemžēl, vēl ir prāvs skaits to zirgu īpašnieku, kuri nemaz nezin, ko ir tiesīgi prasīt un par ko būtu jāvienojas, saņemot lecināšanas pakalpojumu.
Pēdējo pāris gadu laikā esmu novērojusi daudz aplamu situāciju, no kurām zirgu īpašnieki varēja izvairīties, iepriekš izrunājot visas būtiskās lietas un noformējot tās rakstiski.
Rakstiskas formas trūkums darījumos.
Latvijā zirgu nozarē lielākoties darbojas “pa draugam” princips un samaksa balstās uz mutiskām norunām. Daļa zirgu īpašnieku, dzirdot vārdu līgums, vairs nevēlas turpināt darījuma sarunas. Vēl daļa uzskata, ka rakstisks līgums nepalīdzēs biznesam un nemainīs civiltiesisko attiecību būtību.
Lai vai kādi būtu šo zirgu īpašnieku principi, man nav saprotama nepatika pret pakalpojumu noformēšanu rakstiski. Ar līgumu tiek nodrošināts maksāšanas pienākums (gadījumā, ja rodas strīds par to) un tiesības prasīt samaksu, tiek apzināti un izrunāti abām pusēm svarīgie aspekti un skaidri – melns uz balta uzrakstīts, kāds pakalpojums tiks piedāvāts/saņemts.
Sastādot civiltiesisku līgumu ar iekļautiem noteikumiem atbilstoši abu pušu interesēm, samazinās konfliktu rašanās varbūtība.
Pārrunājot aktuālās problēmas lecināšanas sakarā ar lielāko audzētavu īpašniekiem, ir skaidrs, ka pakalpojumu apmaksa (precīzāk tās trūkums) ir viena no biežāk sastopamajām juridiska rakstura problēmām, ar ko saskaras ērzeļu īpašnieki. Turklāt, nav skaidrs, kurš būs tas potenciālais nemaksātājs, jo parādnieka statusā ir tādi ķēvju īpašnieki, kuri uzrodas pirmo reizi, gan arī tādi, kas zināmi ne pirmo gadu.
Kā tika minēts iepriekš, tad lielākā darījumu daļa tiek noslēgta mutiski un ērzeļu īpašnieki ir tiesiski neaizsargāti pakalpojuma neapmaksāšanas gadījumā. Ķēve ir aplecināta, iespējams, grūsna, bet pakalpojums netiek apmaksāts pat pēc kumeļa piedzimšanas.
Kā vienīgais “drošības līdzeklis” tiek izmantots lecināšanas apliecību neiesniegšana Lauksaimniecības datu centrā (turpmāk LDC).Tomēr, tas nav risinājums. Normatīvajos aktos ir regulēta zirgu īpašnieka vai turētāja atbildība paziņot LDC konkrēto informāciju noteiktajā termiņā. [1]
Precīzāk par dokumentu apriti, lecināšanas pakalpojumu un notikumu ziņošanu var lasīt Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas rakstā “Kas jādara zirgu īpašniekiem, lai zirgu dokumenti un informācija reģistros būtu kārtībā?”.
Tādēļ, lai ievērotu normatīvajos aktos regulētos pienākumus un radītu stāvokli, kas samazina konflikta rašanos, ieteicams izmantot pakalpojuma līgumu, iekļaujot arī konfliktu risināšanas mehānismu.
Pakalpojuma līgums.
Neatkarīgi no tā, vai sagatavosiet līgumu vai saņēmāt no otras puses parakstīšanai, būtu svarīgi izprast visus līguma noteikumus. Tāpat ir būtiski noskaidrot un izrunāt visas izmaksas ar konkrēto vetārstu par mākslīgo apsēklošanu, tai skaitā par iespējamiem riskiem un izdevumiem, ja ķēve nepaliek grūsna.
Papildus lecināšanas līgumam ir vērts apsvērt arī citu jautājumu regulējumu. Varbūt būs nepieciešams papildus līgums, piemēram, par ķēves uzturēšanu, ja tā ierodas jūsu stallī vai arī tiek aizvesta uz citu pansijas vietu lecināšanas pakalpojuma saņemšanas laikā. Iespējams, jums pieder ērzelis, kuru nododat lecināšanai uz citu saimniecību. Arī tādā gadījumā būtu vēlams izmantot līgumu par uzturēšanu un “īres maksu”, kā arī atbildību traumu vai bojāejas gadījumā.
Ieteikuma jautājumi, kas būtu jānoskaidro:
Līgumā būtu jāiekļauj visas pamatlietas, kas attiecas uz lecināšanas pakalpojumu: lecināšanas maksa, staļļa pansijas izmaksa, ja tāda tiek piemērota jeb tiek iekļauta cenā, samaksa par grūsnības pārbaudi jeb tas tiek iekļauts cenā, citi papildus izmeklējumi ķēvei.
Pakalpojuma būtība: Vai ērzeļa īpašnieks piedāvā lecināt ķēvi vienu ciklu vai atkārtot lecināšanu arī otrajā un trešajā ciklā, ja nav iestājusies grūsnība? Cik ciklus ērzeļa īpašnieks piekritis lecināt, ja neiestāsies grūsnība? Kā rīkoties, ja ķēve nav palikusi grūsna? Vai iespēja nākamajā gadā lecināt par ½ samaksas? Vai ērzeļa īpašniekam tādā gadījumā ir tiesības aicināt vetārstu pārbaudīt un izmeklēt ķēvi, lai izslēgtu veselības problēmas, un kurš segs šīs izmaksas?
Pakalpojuma maksa: Kāda ir lecināšanas samaksa un norēķinu kārtība un kas tiek iekļauts šajā summā? Vai norēķini jāveic pirms vai pēc pakalpojuma? Varbūt samaksa ir dalīta – puse vispirms, otra puse pēc grūsnības iestāšanās? Vai nepieciešams rēķins, vai tiks pievienots PVN? Ja neiestāsies grūsnība, vai tiks piemērota pilna samaksa par pakalpojumu?
Papildus izdevumi: Vai ķēves uzturēšana ir iekļauta lecināšanas maksā vai tiks piemērota papildus samaksa? Kāda ir staļļa pansijas cena dienās/mēnesī? Vai ķēves izmeklēšana uz grūsnību tiek iekļauta cenā vai piemērota atsevišķi? Citi izdevumi, ja tādi ir.
Atbildība: Ja ķēve ir grūti lecināma, tiesības atteikties lecināt saistībā ar traumu risku ērzelim.
Bieži ķēve tiek transportēta ar nesen dzimušu kumeļu uz ērzeļa stalli. Kas pieskatīs kumeļu un kā tas notiks?
Termiņš līdz kuram ērzelis ir pieejams, ja ērzelis tiek paņemts uz citu saimniecību. Ērzeļa atrašanās vieta. Kāda tiek noteikta samaksa – par katru ķēvi vai konkrēta “īres maksa” par periodu? Atbildība par ērzeļa savainošanas vai bojāeju.
Tas, kāds būs konkrētais līgums, ir atkarīgs no ērzeļa un ķēves īpašnieku vienošanās un lecināšanas metodes (dabiska lecināšana pie rokas vai ielaižot ērzeli barā). Nav svarīgi, kā tiks nosaukta vienošanās. Galvenais ir laicīgi izrunāt būtiskos jautājumus un izprast reālo situāciju, un noformēt to visu rakstiskā formā, tādējādi samazinot iespējamo konfliktu rašanos.
Šim rakstam ir informatīvs raksturs, balstīts uz maniem novērojumiem un pieredzi. Raksts nav paredzēts kā juridiska konsultācija. Ja ir nepieciešama konsultācija par ķēves reproduktīvo sistēmu un lecināšanu, sazinieties ar praktizējošu vetārstu. Lai novērstu iespējamos tiesiskos konfliktus, sadarbībā ar kvalificētu juristu būtu jāsagatavo apdomāti pakalpojuma līgumi ar precīzi noformulētiem līguma noteikumiem, uzsverot abu pušu tiesības un pienākumus, kā arī abu pušu atbildību.
¹ Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība: Ministru kabineta noteikumi Nr. 134. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/305856-lauksaimniecibas-un-akvakulturas-dzivnieku-to-ganampulku-un-novietnu-registresanas-un-lauksaimniecibas-dzivnieku-apzimesanas-kartiba